Brīnums būs

To, ka rīt būs daudzi brīnumi, apstiprināja arī lācis Platons. Izstāstīšu, kā pie viņa nokļuvu.
Vēl gaišā laikā atbraucu no pilsētas. Pirms kādas nedēļas tur sen nesatikts cilvēks, kad teicu - lai cik dīvaini, es te jūtos kā mājās, man teica - nav jau dīvaini, te pagājuši tavi labākie gadi. Es neteicu, ka nemaz nepiekrītu, jo mani labākie gadi vēl tikai būs.
Pilsētā iegāju arī veikalā. Tur cilvēki pirka kā traki, it kā būtu līdz šim badā vai tikuši pie šodien noteikti iztērējamas naudas. Es arī ļāvos iepirkšanās drudzim - nopirku pudeli melnā balzāma, kādas 4 šokolādes un svecītes.
Mājās nākot, izdomāju, ka svētku sveiciens jānodod arī lācim Platonam. Tikai, kā to izdarīt? Lasīt taču viņš neprot. Sniega arī nav ko slaucīt. Nu nekas, sniega slaukāmo slotu nav grūti sameklēt. Tā arī izdarīju. Tikai pa to laiku palika tumšs. Lidojot nemaz nevarēju apskatīt, vai Jumpravas mežos nelikumīgi uzceltā raganu mājiņa vēl ir vai jau nojaukta. Toties ātri vien biju pie lāča Platona.
- Sveiks. Tev ziemas miegs nav iestājies, arī esi pakļāvies laika apstākļu sajukumam?
Platons tik pakustināja galvu, es sapratu, ka viņš saka - jā. Nekādu izbrīnu, ka esmu ieradusies, viņš neizrādīja, spalva nesacēlās, prom nebēga. Runāju droši tālāk: - Platon, tev arī lielu, pilnu brīnumu Ziemassvētkos. Tu jau noteikti gribi daudz svaigas gaļas, gan tev iedos kā katru dienu. Pameklē, neaprij steigā visu uzreiz, gan jau tur brīnums būs paslēpies. Šodien arī bija brīnums - Saule spīdēja kādu brīdi. Gan jau baltais sniedziņš uz skujiņām arī uzsnigs. Skujas gaida. Sagaidīs. Platon, tu man arī vēli brinumu? Sniegu vien man nevajag.
Platons palocīja galvu. Platons man sola brīnumu? Tad jau būs.
Ātri lidoju atpakaļ, pavisam tumšs, bet slotu noliku. Gan jau sniegs arī būs jāslauka. Brīnumi būs visiem. Ne tikai mums ar lāci.

esGuntaLeona: Ha. Asaru vērti

esGuntaLeona: Ha. Asaru vērti: Man nemaz nebija jāatbild, pat skuķi neprasīja - kāpēc vecāsmammas albūmā nav kāzu bilžu. Pašas izdomāja. Es jau arī zināju, tik to datumu, ...

Ha. Asaru vērti

Man nemaz nebija jāatbild, pat skuķi neprasīja - kāpēc vecāsmammas albūmā nav kāzu bilžu. Pašas izdomāja. Es jau arī zināju, tik to datumu, kuru jau esmu paspējusi aizmirst, uzzināju jubilejas sakarā. Izcilam matemātiķim nav jābūt,lai izrēķinātu, ka esmu dzimusi nepilnus divus mēnešus pēc kāzām. Šodien jau tas nav nekāds brīnums, bet krievu laikos divu cilvēku attiecību lietās valdīja citi likumi un tikumi. Zinu arī to, ka mans vecaistēvs ir teicis manam tēvam - tev jāprec tā, kurai bērnu uztaisīji. Tam visam ir arī "otra puse" - mana māte tak jaunībā darīja visu iespējamo un neiespējamo, lai iegūtu ģimenes dzīvi ar sev tīkamo. Ieguva arī. Tas, ka viņš sāka dzert, jau ir sīkums. Es esmu tāda, kas uzskata, ka vīrietis ģimenes dzīvē sāk dzert sievietes dēļ...
Tas ir tikai sīkums, ka par mani viņa ņirgājas gadus padsmit, pirms ņirgāšanās gan darīja visu, lai no manis ko dabūtu. Es jau ar "labā"- visu mūžu esmu smējusies par viņu. Ko tad man, raudāt vai? Dzīvē ir citi, asaru vērti kreņķi.

Valodas lietas un fakti

Valodas lietas ir emocionālas lietas. Kāds varbūt varētu paskaidrot juridiski, tiesiski no šodienas skatupunkta, vai jāiet uz to referendumu vai ne. Citādi būs kā 40. gadā - atdeva L-ju un viss, kā daudzi domā šodien. Bet kas būtu noticis, ja tas latviešu nabagu karaspēks būtu sācis karot pret "lielo un vareno? Vai tik visi nebūtu apšauti un šodien par latviešu valodu nemaz nebūtu kam cīnīties. Simtiem tūkstošu valstī jāpiedalās referendumā... Bet valsti "vada" nieka daži tūkstoši. Vienotībā esot apm 2,5 tūkstoši biedru. Kas ir fakti, kas emocijas?

Komunikācija. Sakari.

Ķibeles ar bankām uzjundījušas arī diskusijas par komunikācijas kvalitāti. Pat tiek runāts, kurā brīdī kādam bija jākomunicē ar sabiedrību, lai visi nepadotos baumu ietekmei un neizņemtu savu naudu no bankomātiem. Brīdis ir svarīgs, tas ir nozīmīga lieta. Tikai par ticamību paziņojumam neviens pat neiedomājas.
Komunikācija ir saziņas veids, kurā veidojas kopība (lat. communis – kopīgs). Pati saziņa var notikt kā minimums starp diviem elementiem, kas ir nošķirti, taču komunikācijas procesā – spējīgi sastādīt kopību.
Pie mums gan pašlaik laikam ir izveidojies tā, ka tā kopība kaut kā nerodas starp komunikācijas elementiem. Tā sabiedrība, kas veido valsti, netic valsts iestādēm, to darboņu paziņojumiem. Valsts iestāžu pārstāvji saka, ka sabiedrība muļķīgi tic baumām. Bet ko paši valsts iestāžu darbnieki dara, lai sabiedrība ticētu viņiem, ne baumām? Lemj par to, kurā brīdī komunicēt? Vai kādreiz lems par to, kā komunicēt tā, lai noticētu komunikācijas faktiem? Tie fakti var mainīties, bet tad arī jāsaka - pašlaik ir tā, rīt varbūt būs savādāk, es pašlaik nezinu. Tikai mums tas, kas vēlas komunicēt saka - viss ir kārtībā, visu laiku būs kārtība.
Un komunikācija paliek tikai sakaru līmenī.

Labākie gadi

Man labākie gadi vēl tikai būs. Es taču esmu optimiste - ja šodien iet sū, rīt ies vēl sūdīgāk.
Nopietni? Vakar satiku sen nesatiktu cilvēku. Es nesaku, ka nodomāju - vecs, laiks nestāv uz vietas. Gan jau viņš par mani klusībā nodomāja to pašu, kaut skaļi teica - tu labi izskaties.
Runājām mēs par šo un to, kā jau šādās reizēs parasts. Šoreiz gan vairāk par gaidāmajiem Ziemsvētkiem. Izrādās, ka mums ir pat kaut kādas sakritības - viņš Salavecim rokās pamanījis vecātēva cimdus, es tikai vasarā atradu vecātēva cimdus, kas rokās bija salavecim. Pie atrastajiem cimdiem bija arī kāds pelavu kušķis. Bet Ziemsvētku brīnumu mēs vienalga viens otram un arī citiem apkārtējiem novēlējām. Tas nekas, ka es teicu, ka jūtos kā mājās pilsētā, kurā nodzīvoti tikai daži gadi. Viņš teica - tavas dzīves labākie gadi. Bet brīnums mums būs, labākie gadi arī vēl būs.

Tumsa drīz beigsies

Dabas tumsa drīz beigsies. Jau rīt, aizdedzot pēdējo Adventes svecīti, degs visas četras. Un gaišums jau rīt būs lielāks, kaut tikai no sveču liesmas.
Šogad kaut kā tā tumsa apnikusi, laikam tāpēc, ka ne tikai dabā tumšums. Saulgrieži dabas tumsu likvidēs. Citai tumsai laikam nepieciešams kāds satricinājums. Nekas paredzams nevienā grāmatā nav ierakstīts.

Aizbildinās, ka gaida

Sievietes ir izturīgākas, stiprākas par vīriešiem. Pat dzīvo viņas ilgāk. Suņi savas astes neslēpj, vīrieši gan.
Runā, ka sievietes liktenis esot gaidīt un ciest. Vai varbūt - mīļākās liktenis. Liktenim pretī neiesim, tik tam pakaļ?
Gribēju rakstīt komentu. Bet tam laikam par garu būs. Kāda saka, ka sievietes dabā ir gaidīt, arī - vīrieti gaidīt. Dabā? Diezin vai dabā. Sievietes ir labākas gaidītājas nekā vīrieši, tas nu ir sen zināms. Bet gaidīt mūžīgi to vienu konkrēto vīrieti? Gaidīt gaidīšanas pēc? Cita iemesla taču laikam nav. Ja tas konkrētais vīrietis nejūt, ka gaida tieši viņu, tad viņš nemaz nav pelnījis gaidīšanu. Aiz viņa muguras arī sieviete nevarēs vajadzības brīdī paslēpties un uz pleca kādreiz vienkārši paraudāt. Pie tam pašam vīrietim ir nepieciešams sievietes atbalsts, lai veiksmīgi varētu kāpt pa karjeras kāpnēm augšup, ne lejup.
Lai kā tas nebūtu, laulības dzīves ikdienā vairāk ikdienišķo rūpju tomēr ir sievietes rokām. Mēs tikai nicīgi smīkņājam par vecmeitām, bet viņas jekurā brīdī var, piemēram, safrizēties un doties uz balli... Precētajai sievietei jārūpējas par mazā bērna vakariņām un naktsmieru, tīrām zeķēm vīram. Un ja vēl tam vīrietim nevar paraudāt uz pleca? Tad tā, kas gaidījusi tikai to vienu vienīgo, un beidzot viņu sagaidījusi, ir kļuvusi pašai nemaz neapzinoties par vīrieša seksmašīnu, kuru var ieslēgt jebkurā brīdī un viņa apteksni. Žēl. Notiek arī tā. Sievietes ir gaidītājas. Nezin ko viņas gaida? Jeb tikai samierinās, aizbildinādamās, ka gaida.

Adu un joprojām vēl skatos....

Joprojām adu, tikai skatoties TV. Ziņas, vecas filmas. Ziepenes nav manā gaumē. Bet nu nezinu, kā darīt. Vēl jāpabeidz adīt viena Ziemsvētku dāvana. Pa to laiku būšu izdomājusi, vai jāmācās adīt bez TV. Var gadīties, ka tie mūsu pārgudrie politikāņi izlemj ko tādu, ka vispār nebūs pat iespēja ko redzēt. Ziņās jau tagad vērojamas izmaiņas. Ja agrāk ik pēc sižeta vai diviem parādījās Lembis, Šlesers vai Šķēle, tad tagad viņi rēgojas reti. Vakar ziņās teica, ka sviesta te netrūkšot, pietiks, ko uz šķēlēm smērēt. To it kā pietrūkstošo vietā ik pa brīdim rāda kaut kādu Lindermani, nu jau arī Jelgavas varasvīrus. Vakar vēl dzirdēju TV3 ziņās - miljoni, miljoni, miljoni... Vai tik tas nebija biežāk skanošais vārds? Augšā tik skaita miljonus latu, bet lejā varbūt iztiek ar miljoniem santīmu? Nu jau visādus stulbus ģīmjus pa TV rāda daudz. Jāpierod. Cilvēku dabisko atlasi (attīrīšanos) arī ar visādām labdarības akcijām gadiem cenšas iznīcināt.

Ir anonīmie komentētāji, kas pēc mana rakstītā izlasīšanas tik "atrakstās" - pesteļi, pesteļi. Hm, laikam tiem anonīmajiem nav ne jausmas, ka vārds pasteļi saistās ar buršanos. Var jau gadīties, ka es, pašai to neapjaušot, esmu piebūrusi kādu ligu tiem, kas manu nelaimi izmantojuši savā labā - kāda sieva sadega, vasarnīca nodega, cilvēks, kurš teicās, ka es esot paglābusi no cietuma, gadiem ir bez darba... vēzi nemaz nav ko pieminēt

Vai tas, ka latvieši tik viegli un vienkārši, uzskatot, ka viņi ir visgudrākie, notic jebkādām baumām, neved uz nekurieni? Kam tie latvieši ir vajadzīgi? Viņiem pašiem? Retajiem gudrajiem, kuri zog, mānās... Citi, kuri sevi uzskata par gudriem, klusē vai zākājas un čīkst.

Miljoni, miljoni, miljoni...

Dzirdēju TV3 ziņas. Miljoni, miljoni, miljoni... Vai tik tas nebija biežāk skanošais vārds? Augšā tik skaita miljonus latu, bet lejā varbūt iztiek ar miljoniem santīmu?

Čukstēšana ir neklusēšana?

Tikai 14% Latvijas iedzīvotāju tic valsts augstāko amatpersonu teiktajam, kad tās runā par stāvokli Latvijā, valsts finanšu sistēmas stabilitāti un tamlīdzīgām tēmām, secināts pētījumu centra SKDS novembrī veiktajā iedzīvotāju aptaujā- tā saka TVNET. Bildē kāda veca sieva uzkārusi Neklusēsim. 20 gadus klusēja, tagad neklusēs? To, ka paši vainīgi, ka nav kam uzticēties, nemaz neapzinās.

Ir tādi, kas saka, ka aizbraucēji drīzumā atgriezīsies uz mājām. Ha. Skatīties tos vecos, kaut kādus muļķīgus ģīmjus, ar ko lepojas, nekur nestrādāt, jo nevajag darbu...?
Neklusēs? Kamēr neatņems pēdējo?

Daži centīgie

Vecā Izabella iešot palīgā kaut kādai komisijai, kas pētīs Krājbankas krahu. Baigi valstiski noskaņota. Pat neglabāšot katrā savā caurajā zeķē pa latam, labāk nesīšot tos latus uz kādu banku, zeķes ar būšot, ko kājās vilkt. Gan jau kāda banka kādreiz bankrotēs, rindas jau tagad esot pie bankomātiem. Kā tad savādāk pieaugs noguldītāju skaits citās bankās, kā savādāk, banku vietā izdarot pakalpojumus uzvārīsies pasts? Labāk Izabella nebūtu slinka aizšūt tos zeķu caurumus, ka nepazūd kāds pašas lats. Tā banku komisija iztiks bez Izabellas palīdzības. Izabella labi varētu palīdzēt komisijai, kas pēta, kāpēc tika izveidota kāda cita komisija.

Prieku

Ja mēs ņemtu galvā visus mārketinga trikus, mūsu jau sen nebūtu un te nebūtu tās vietas, par ko politikāņi atklāti baidās pateikt, ka salaiduši visu ziepēs. Un kā tad ir - politiķi ietekmē sabiedrību vai sabiedrība ietekmē politiku?
Grāmatizdevējiem arī grūti laiki. Ir taču izdevniecības, kas par savu naudu izdod grāmatas. Un cik bagātie par savu naudu nopērk vārdu rakstnieks, izdodot it kā savu skribelējumu?
Priecājies, ka Tava vērtība ir palikusi 5 lati. Gan jau ir cilvēki, kas Tevi vērtē 10 un pat 1000x augstāk. Es par pilnīgu velti, tikai nenopērkamo laiku tērējot, saku - priecīgu gaidīšanas laiku! Un lielais brīnums jau būs tikai pēc 2 nedēļām. Priecīgu un lielu brīnumu!