trešdiena, 2014. gada 10. septembris

Ne Spriņģe, ne Kaimiņš

Profesionālisms nevairojas, ja dažu minūšu laikā tas, kurš sevi par tādu uzskata, vairākas reizes atkārto - esmu profesinālis. Profesionālis intervējamam intervijas laikā būtu "aizbāzis muti". Vai vienreiz tas Spriņģei izdevās? Pirms katras intervijas mājas darbu - sagatavošanos tai, pilda gan intervējamais, gan intervētājs. Vai šoreiz abi nemēģināja iztikt bez tā, braukt uz veciem, agrāk iegūtiem lauriem? Rupju, pat necenzētu vārdu lietošana nav identificējama ar godīgumu, atklātumu. Tāpat kā tas, ka es kādu nesaucu par mauku, nenozīmē to, ka mauka nav. Jau dzirdētais pārmetums Latviju pametušajiem - viņi aizbrauca, bet paši nemēģināja ko darīt, jau 100x izskanējis no valdošajiem politikāņiem. Suņu būda savus viesus izsmērējot gar sienu. Lai kā, bet vajadzīgi atkal divi - viens, kurš smērē, otrs, kurs atļaujas smērēties. Mājas darbs aizmirsies mājās. Ne kā skolā - vakar, šodien, bet gan - pirms vairākām gadu desmitēm. Runā, ka šodienas terora akts pirms gadiem 13 esot izmainījis pasauli. Bet varbūt izmainītā pasaule noveda pie nežēlīga terora akta?

sestdiena, 2014. gada 6. septembris

Veiksme veicas veiksmīgi

Būs jauns veiksmes stāsts. Vecā sekas redzam. Tas, ka dzīvē viss kļūst lielāks, labāks, stiprāks, gaišāks... ir izdomājums. Konkurences vispār nav. Viss tik tiek radīts no jauna, atjaunots. Kaut kā. Pēc laika tak atkal atjaunos... Ar Ukrainu visādos veidos skalo tik mozgas vienkāršam cilvēkam. Vēlēšanu balsis jāsavāc. Un labs tas NATO. Aizsargās. Teorētiski. Tad, kad kāds nometīs bumbu, iedos naudu bojāgājušo rehabilitācijai. Ha.